Piedāvājam sarunu ar kādu patīkamu vīrieti, kuram ir bagāta iepazīšanās pieredze interneta portālos un viņš piekrita padalīties ar mums.
- Kuros interneta portālos tu iepazīsties?
- Zini, iepazīties var jebkur. Kritērijs nav iepazīšanās portāls, bet gan cilvēki, kas atrodas vada galos. Pārsvarā iepazīstos oho.lv, nesen pasāku izmantot arī otrapuse.lv, draugos. Ir gadījies iepazīties un satikt foršas meitenes arī delfi.lv forumā, reiz tur satiku foršu mīļāko. Jā, arī ss.lv ir nācies izmantot, bet, šķiet, ka tur vairāk iepazīstas komercnolūkos – pilsonības, pieraksta, vīzu iegūšanai. Tas nav nopietni.
- Kāpēc tieši pārsvarā oho.lv?
- Tu saproti, tas tā vēsturiski izveidojies. Periodiski ieskatos tur jau kādus gadus 10. Tad vēl nebija ne draugi, ne arī otrapuse.lv.
- Kas Tev patīk vienā vai otrā no šiem portāliem?
- Specializētajos iepazīšanās portālos - oho.lv un otrapuse.lv tomēr cilvēki vairāk vai mazāk nāk ar mērķi iepazīties. Ja nu kāda tur esošā liedzas, tad, visticamāk, parasti muld vai atrunājas, vai arī šuj nost. Glītai meičai parasti grūti atzīties, ka viņa ir viena un, lai maskētu savu vājumu, tad parasti saceļ riņķī baigos mūrus ar tekstiem no sērijas: “es jau te tikai tāpat” vai „mani draudzene te piereģistrēja”.
Oho forša fīča ir iespēja “ignorēt” lietotājus. Tas palīdz “attīrīt laukumu” no liekās masas un ļauj vieglāk atsijāt pērles. Portālā otrapuse man patīk statistika, ka redzi, ka tevi kāda apskatījusi un par to nav jāmaksā. Nepatīk, ka tur nevar ignorēt lietotājus un visu laiku maisās skatam bezcerīgas, resnas sievietes. Tagad jaunais portāla dizains ir foršs, bet saziņa ar otru cilvēku notiek tikai par piķi. Tas ir mīnuss.
- Un kā ar draugiem?
- Draugos atkal baigi jāsajūt, kura meiča varētu būt brīva, tad tur baigi jātaustās, lai nesanāktu kādi nesmukumi, jo visi jau viens otram draugu draugi... Delfos atkal ir baigā loterija, bet var uztrāpīt uz foršām meitenēm, tikai tur ir tāda zemledus makšķerēšana, jo neredzi kas trāpīsies – tur uzturas visādas biroju slimnieces, kas deldē klaviatūru par visu iespējamo, sākot no tā kā piekļūt drauga profilam draugiem.lv līdz anālajam seksam. Reti, bet gadās, ka atsūta bildes un redzu, jā - forša, cērtama eglīte!
- Ko Tu īsti meklē iepazīšanās portālos, vai seksu?
- Labs jautājums! Ja Delfu forumā visi vīrieši ir cūkas, tad iepazīšanās portālos eksistē fundamentāls mīts – visi vīrieši meklē tikai seksu. No savas pieredzes par sievietēm varu sacīt pilnīgi to pašu – viņas meklē tikai izklaidi un seksu!
Tur jau tā lieta, ka man primāri interesē foršas, saturīgas attiecības, kopējas intereses. Lai arī cik tas banāli neizklausītos, tas ir tas, kas satur cilvēkus kopā, ne jau sekss. Ja cilvēki spēj būt draugi un viņiem šādā režīmā ir interesanti, tad ir lielāka varbūtība, ka cilvēki paliks kopā nekā tad, ja viņiem būs tikai labs sekss. Man liekas, elementāri, vai ne? Meklēju foršas attiecības – kā ikviens normāls cilvēks, bet, kamēr tā tausties, staigā pa randiņiem, miesa arī prasa savu. Un tām meičām jau ir tāpat.
Bet, nav jau tik easy kā izklausās, ka jājos pa labi un pa kreisi. Es gultā arī nelikšos ar kuru katru. Ja meitene kā cilvēks nav patīkama un interesanta, tad labāk būt vienam. Un beigās nav ne seksa, ne īstās meitenes... (iesmejas).
- Paklau, bet tu taču esi normāls čalis, izskatīgs, gudrs – kas Tev traucē satikt normālu meiteni ārpus iepazīšanās portāla?
- Kur tad man iepazīties?
- Kādā klubā, kafejnīcā, ne?
- Grūti tā iedomāties iet klāt uz ielas cilvēkiem. Laikam jau tas būtu iespējams, bet tur jābūt gadījumam, kombinācijai. Varbūt arī esmu kautrīgs.
- Tu un kautrīgs?
- Šajā lietā – jā, esmu kautrīgs. Iepazīšanās portālā tomēr ir vieglāk, jo abi tur ir ar līdzīgu mērķi.
- Iepazīšanās portālos jau ir tikai totāli frīki, kuriem toč nespīd iepazīties dzīvē, ne?
- Tas ir novecojis mīts. Gan jā, gan nē. Kā jau sacīju, tas atkarīgs no abiem cilvēkiem, kas skatās ekrānos, nevis no kritērija „viņa ir portālā”. Esmu saticis tur gan ļoti normālas meitenes, gan, jā, diemžēl – pilnīgi tukšas salmu kules, bezjēdzīgas vieglas, seklas dzīves tīkotājas, tusētājas.
- Tu viņas tā atšķir, sadali baltajās un melnajās?
- Protams. Tā ir vieglāk. Man ir savas metodes kā atšķiru salmus no pelavām, acs jau ir pietrenēta. Pēc bildes un anketas portālā var izlobīt, kas lācītim būs vēderā. Uzreiz saku – foršas sievietes iepazīšanās portālos ir maz, kāda desmitā daļa. Tādas ar kurām varētu iet izlūkos.
- Kādas sievietes iepazīstas internetā?
- Iepazīstas visdažādākās. Man ir tāda sava klasifikācija. Pirmai grupai ir vizuālās problēmas – resnas, nesmukas. Ar tām būtu skaidrs, viņām iepazīšanās internetā ir to čto doktor propisal, jo dzīvē tām vīrieši met līkumu. Ir tādas, kurām nav visi mājās - psiholoģiski saspiestas meičas. Tādas parasti ārstē ar saviem tekstiem, māca dzīvot, kamēr sāc domāt, ka tieši tu esi atbildīgs par viņu likstām. Tādām nereti profilā ir kaķīšu, puķīšu, lācīšu un tml. bildes. Tādas momentā nonāk manā ignore listē.
Vēl ir vizuāli pievilcīgas meitenes, pat ļoti, bet viņām točna arī ir attiecīgi sakāpis galvā – šķiet, viņas apzinās savu skaistuma resursu un meklē ideālo vīrieti kā no reklāmas – izskatīgu, muskuļainu, gudru un bagātu. Nākamā grupa varētu būt tādas, kas tikko pašķīrušās, sastrīdējušās un viņām vienkārši vajag izrunāties. Ar tādām bieži ir tikai lieka laika kavēšana, jo ne viņas nāks uz randiņu, un, pat, ja atnāks, nekas tur tālāk par sarunu nebūs, jo viņai nepieciešama tikai psihoterapija bez maksas.
Un tad ir prostitūtas jeb, latviski sakot - maukas. Viņas aktivizējas piektdienu, sestdienu vakaros. Laikam arī ir trenētas noteikt, kurš būs klients, kurš tikai naivs puisītis ar vēlmi iepazīties. Uz manām vēstulēm viņas parasti neatbild. Iepazīšanās portāli prostitūtām ir viens no pārdošanas kanāliem. Šo momentu tā riktīgi atkodu tikai pēdējā laikā. Ir, protams, arī tādas meitenes, kuras meklē seksu puslīdz atklāti bez materiālas atlīdzības.
- Tad tikai tu viens tikai tāds gudrs un skaists?
- (smejas). Protams, katram ir savi kukaiņi, arī man, protams. Visu nosaka cilvēku kombinācija, saderība. Kā saka, kas vienam vecs un lieks, otram lielum lielais prieks!
- Tad jau sanāk, ka visas ir ar savām problēmām un neviena nav īsti normāla?
- Tā gluži nav. Kā jau teicu, normālās un patiesās meitenes ir, bet ļoti nedaudz. Tur varētu meitenes vēl iedalīt arī pēc dzīves posmiem. Teiksim, jaunās ap gadiem 19...21, kas tikko beigušas vidusskolu, sākušas studēt un viņām vēl nav stabilu attiecību. Tad nāk pēc pirmā riņķa – ap gadiem 22...24, kad pirmās attiecības ir pačibējušas un tad nāk otrais, trešais riņķis – ap gadiem 26...29, kad beigušās vēl nākamās attiecības. Ar katru attiecību riņķi šīs meitenes kļūst arvien sačakarētākas ar biezāku ādu un biezāku pagātnes šlakas slāni. Protams, visā tajā iepazīšanās portālu siena čupā var satikt izņēmumus.
- Cik tad Tev pa šo laiku bijis meiteņu?
- Līdz padsmit skaitīju, tad nojuka. Laikam pāri divdesmit... nezinu precīzi.
- Vai esi mēģinājis saprast iemeslus, kālab nenoturas attiecības?
- Varbūt esmu pārāk prasīgs un ideālistisks. Taču, mana pārliecība, ka katram jāzina sava loma attiecībās un parasti viss labi izdodas tad, ja sieviete spēj iejusties apstākļos un būt „šeit un tagad”. Ja sieviete domā, ka svētki atnāks paši un nav gatava pakustināt nevienu pirkstu, lai svētki taptu, tur nekas nesanāks.
Saproti, lielākie sūdi ar tās paaudzes meitenēm, kas šodien ir vecumā no 24...29 gadiem. Pa lielam viņas faktiski īsti neko nemāk, neprot vai arī negrib. Nav iniciatīvas. Gaida, kad vīrietis visu nokārtos, noorganizēs, atrisinās, samaksās un piegādās svētkus. Tad viņām ir interesanti.
Veiksmīgas attiecības nav nekas cits kā šo lomu abpusēja izpratne un izpilde. Tad arī viss notiek pats no sevis un nerodas konflikti sadzīviskos jautājumos. Plus, ja vēl viens otru garīgi un intelektuāli papildina, tad tās ir vieglas un atbrīvojošas attiecības, kurām ir lemts ilgs mūžš. Jā, protams, vēl jābūt kopīgai humora izjūtai. Bez tās arī iet kā pa celmiem.
- Ei, nu beidz, vai tiešām ir tik traki?
- Gribi piemēru? Iepazīšanās portālā satiku ārēji pievilcīgu, situētu meiču. Sākām tikties kā mīļākie. Viņa regulāri brauca pie manis ciemos. Kādu laiku kniebāmies, bet ātri sapratu, ka viņa ir samērā tukša, ko viņa braši kompensēja ar nevainojamu apģērbu, izskatu, labu auto utt. Visai ātri sapratu, ka tur nekā kopīga nebūs. Tomēr turpinājām viens otram fiziski izpalīdzēt. Pie viena viņa kratīja savas problēmas par to kā viņai neveicas ar vīriešiem un faktiski biju kļuvis par viņas “psihoterapeitu”. Kā Tu domā, vai viņa kaut reizi ciemos atbrauca ar kaut niecīgu ciemakukuli - kā apsēdās dīvānā, tā arī tur nosēdēja...
Un pēc laika bija cita meitene. Jauna, it kā pelēka lauku pele, - studente, bet baigi forša patiesībā – brauca pie manis tikai kādu otro reizi ciemos, bija sapirkusi veikalā sieru, krējumu, maizi... sastūķēja to visu ledusskapī. Ne es lūdzu, ne prasīju, bet cilvēks atveda. Uztaisījām garšīgas ceptas siermaizes toreiz. Mīļi un sirsnīgi. Tagad nedaudz žēl, ka ar viņu nesanāca. Tur gan es pats biju vainīgs, nenovērtēju...
Saproti, tā nav runa par to, ka es pats kaut ko nevarētu izdarīt vai nopirkt, bet runa ir par attieksmi. Tā ir tā lomas izjūta!
